AUGU BAROŠANĀS

Skābs uzturs
Galvenie produki vātas, pītas un kaphas ēdienkartē
Matu maskas sausiem matiem
Hokejs.
Sejas maskas ziemas laikam
Sešas matu frizūras, mājas apstākļos
Dienas meikaps zilām acīm
vīrusi
MS PP prezentācija
Maratons

Fotosintēze ir svarīgākais process dabā, jo gaismas enerģijas ietekmē no neorganiskajām vielām sintezējas organiskās vielas, ko paši augi un visi citi dzīvie organismi izmanto dzīvībai nepieciešamās enerģijas iegūšanai. Turklāt fotosintēzē izdalās skābeklis, ko visi aerobie organismi izmanto elpošanai. Fotosintēze nodrošina vielu apriti dabā un gāzu līdzsvaru atmosfērā.

Summārais fotosintēzes vienādojums:

6CO₂+ 6H₂O → C₆H₁₂O₆+ 6O₂

Fotosintēzes gaismas fāze

Notiek hloroplastos. Tur esošais pigments hlorofils, absorbē saules enerģiju un tāpēc molekulās esošie elektroni tiek aktivēti. Tas izraisa daudzpakāpju reakcijas, kuru rezultātā veidojas:

• Molekulārais skābeklis un ūdeņraža joni. Skābeklis tiek izmantots pašu augu elpošanas procesā vai izdalās atmosfērā.
• Ūdeņraža joni tiek izmantoti ATP sintēzē.
• NADP, H un ATP molekulas, kas tiek izmantotas tumsas fāzē.

Fotosintēzes tumsas fāze

Notiek hloroplastos. Tās sauc par tumsas reakcijām, jo notiek gan gaismā, gan arī tumsā. Šajā fāzē no ogļskābās gāzes enzīmi sintezē glikozi, aminoskābes vai lipīdus. Glikozi var izmantot cietes sintēzei vai transportēt uz citām šūnas daļām. Tumsas fāzi izpētījis zinātnieks M. Kalvins, tāpēc tā ir nosaukta par Kalvina ciklu.