ELEMENTARY

Regbijs
Garšas un enerģija ķīniešu medicīnā
Cē Ooo Divi
Futbols.
Uzturvērtības aprēķināšana
Gripas un vakcinācija pret gripu
Galvenie produki vātas, pītas un kaphas ēdienkartē
Interesanti fakti par sapņiem
Enerģijas dzērienu ietekme uz mūsu organismu.
Kā nostiprināt nagus mājas apstākļos.

Klonēšana ir ģenētiski identisku indivīdu iegūšana.

Bēdīgi slavenā aita Dollija ir pirmais populārākais daudzšūnu organisms, kas klonēts. Par vienšūnas organismiem, kas tiek klonēti, lai iegūtu biotehnoloģiju ceļā saražotus medikamentus, antibiotikas, hormonus u.c. produktus, parasti piemirst. Klonēšana savā veidā ir arī augu meristēmu kultūras, kad pietiek ar vienu veidotājaudu šūnu, lai no tās izaudzētu veselu augu. Daudzu prātus joprojām satrauc vārdu savienojums „cilvēka klonēšana”, ko ne mazākā mērā ir ietekmējušas fantastikas žanra filmas un grāmatas. Bet tieši cilvēka klonēšana ir visvilinošākais ģenētiķu izaicinājums.

Kas nepieciešams, lai iegūtu ģenētiski identisku indivīdu?

Pirmkārt – ģenētiskais materiāls – tā organisma, kura dubultnieku gribam iegūt, pilnvērtīgs hromosomu (DNS) komplekts.

Otrkārt – olšūna, kas gēnu inženierijas manipulāciju rezultātā ir atbrīvota no sava oriģinālā kodola.

Treškārt – piemēroti apstākļi, kuros jaunizveidotajai olšūnai (kas iegūta, tajā ievietojot mūs interesējošo DNS) attīstīties.

Varat paši pamēģināt klonēt kādu jauku pelīti:

http://learn.genetics.utah.edu/content/tech/cloning/clickandclone/

Tālāk par to, kādi klonēšanas veidi vispār pastāv.

Reproduktīvā klonēšana – jaunu organismu ieguve, pavairošana, kas dod iespēju teorētiski neierobežotā skaitā atkārtot gēnu komplektu, ko pārmanto no donora uz klonu. 

Praktiskais pielietojums, ja runa ir par daudzšūnu dzīvniekiem vai pat cilvēku – apšaubāms. Tikai fantāziju līmenī klons rodas 5 minūšu laikā. Realitātē gan dzīvniekam, gan cilvēkam jāiziet viss pilns attīstības cikls no embrija līdz pieaugušam organismam. Un tie var būt vairāki gadi.

Interese varētu sarosīties, ja runa būtu par izmirušu vai apdraudētu sugu atjaunošanu un to pārstāvju skaita palielināšanu. Cilvēkiem vēl kādu laiku būs jāvairojas dabiskā ceļā. Un, galu galā, tas taču nav nemaz tik nepatīkami, vai ne?

Viena no sadistiskām fantāzijām – radīt katram cilvēkam klonu, ļaut viņam izaugt, bet pēc tam izmantot rezerves detaļās – donora orgānos. Ideāla audu saderība un vienmēr pieejami nepieciešamie orgāni. Vai tādā nākotnes pasaulē mēs gribētu dzīvot? Par to var padomāt, noskatoties filmu  Never Let Me Go (2010)

Apsteidzot nākotni, daudz saistošāka šķiet reproduktīvā klonēšana, kurā, ar nelielu iejaukšanos, DNS tiek uzlabota. Izgriezti slimības ierosinošie gēni, uzlaboti fiziskās vai garīgās spējas noteicošie gēni. Galarezultāts - pilnveidotais klons – ne tik labā „es” vietā mans ideālais dubultnieks.

Otrs veids – terapeitiskā klonēšana- klonēšanas paveids, kurā netiek radīts vesels organisms, bet, kura attīstību apstādina embrija stadijā, klonēšanas rezultātā izveidojušās šūnas izmantojot medicīnas mērķiem. 

Ir gūti labi panākumi terapeitiskajā klonēšanā, kuras mērķis ir izmantot dažādām vajadzībām klonēto embriju šūnas (nevis pašus embrijus) - embrionālās cilmes šūnas. Šīs cilmes šūnas veidojas agrās embrija attīstības stadijās un tām ir potenciāls pārvērsties par dažādām organismam nepieciešamām šūnām, piemēram, neironiem, sirds muskuļa vai asins šūnām. Nākotnē no šīm šūnām varētu tikt audzēti šūnu transplanti, ar kuriem varēs ārstēt dažādas slimības, piemēram, sirdskaites, diabētu, Parkinsona slimību. Un, kas ir pats galvenais, slimnieka organisms tos neatgrūdīs, jo transplantu radīšanai (klonēšanai) tiks izmantotas viņa paša šūnas.